Rūjiena.lv

Prasmīga energopārvaldība ļauj ietaupīt

2017-01-16

2016. gada nogalē Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji viesojās Smiltenes novada pašvaldībā, uz sarunu aicinot energopārvaldnieku Andri Jaunpetroviču. Sarunā tiek atklāts, cik būtiska loma prasmīgā energopārvaldībā ir gan namu apsaimniekotājiem, gan pašiem namu iedzīvotājiem. Turklāt sarunā skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc labi pārdomāta un ilgtspējīga energo pasākumu rīcības plāna un atbildīgā par šāda plāna ieviešanu, proti, energopārvadnieka.


Smiltenes novadu veido Smiltenes pilsēta un 8 apkārtējie pagasti. Novadā ir gan pilsētas centralizēta siltumapgādes sistēma, gan autonomi apkures katli daudzdzīvokļu un vienģimeņu mājās. Lielākoties kā kurināmais materiāls tiek izmantota dabasgāze, malka, šķelda, vietām arī dīzeļdegviela. Vienā no Smiltenes katlumājām papildus uzstādīti arī saules kolektori.

 Smiltenes novadā kopumā ir nedaudz virs 13 tūkstošiem iedzīvotāju, var teikt, ka 25-30 % no tiem ir pieslēgums pilsētas centralizētai siltumapgādes sistēmai. Kā atzīst speciālists, siltināto ēku īpatsvars nav liels. Tas tamdēļ, ka pašvaldībai pieder salīdzinoši neliels dzīvojamo ēku fonds. Iepriekšējos gados pašvaldība ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu nosiltinājusi izglītības ēkas - skolas un bērnudārzus. Pašvaldības komunālais uzņēmums mudina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties  daudzdzīvokļu namu siltināšanā, izmantojot ES fondu līdzekļus un savu līdzfinansējumu.

 

Kas Smiltenes novadā bija vispirms – energoplāns vai energopārvaldnieks?

Vispirms bija plāns, jo bez plāna nevar – pie kaut kā tomēr jāturas, tas sistematizē ikdienas darbu. Uzsākot energopārvaldības sistēmas izstrādi un ieviešanu, tika izveidota gan pašvaldības darba grupa, gan vienlaikus tika iecelts energopārvaldnieks. Darba grupas sastāvā ir gan darbinieki no Attīstības plānošanas nodaļas, gan Saimnieciskās darbības nodaļas, Finanšu nodaļas un Juridiskās nodaļas pārstāvji. Ar plānu var iepazīties jebkurš, tas brīvi pieejams Smiltenes novada pašvaldības mājaslapā.

 

Vai energopārvaldnieks spēj sevi “atpelnīt” – reizēm pašvaldībās valda uzskats, ka papildu amats būs tikai lieki izdevumi?

Ilgtermiņā protams, ka spēj. Īstermiņā daudz labu lietu nespēj sevi atpelnīt – tas ir ļoti virspusīgs skatījums. Arī LED spuldzes neatmaksājas uzreiz pēc to iegādes. Daudzās pašvaldībās joprojām nav energopārvaldnieka vai kāda, kas pilda tā pienākumus, jo nav īsti izpratnes, kāpēc tādu vajag. Ir bijuši piedāvājumi no blakus novadiem, ka varbūt uz diviem novadiem varētu būt viens energopārvaldnieks, taču uzskatu, ka tas arī nav īsti risinājums. Varbūt vienīgi mazās pašvaldībās. Darba ir tik daudz un katras pašvaldības gadījums specifisks – jāpiemeklē labākais risinājums katrai situācijai. Katrā ziņā Eiropas Savienības uzliktie mērķi arī būs tie, kas liks pašvaldībām rosīties un sākt domāt, kā to izdarīt, un gribot negribot katra pašvaldība nonāks pie secinājuma, ka energopārvaldnieks ir nepieciešams. Tāpat kā energoplāns.

 

Kas ietilpst energopārvaldnieka pienākumos?

Šobrīd galvenokārt tiek ievākti dati par Smiltenes novadā esošajām ēkām. Dati tiek apkopoti un analizēti. Tas ir ļoti laikietilpīgs process – daudzviet datu ievākšana ir ļoti apgrūtinoša, gan cilvēku neizpratnes un neatsaucības, gan arī tehnisku iemeslu dēļ. Pusgada laikā esam apsekojuši un datus apkopojuši par apmēram 80 ēkām. Ja ēkā nav uzstādīti siltumskaitītāji, nav nedz datu, nedz īsti priekšstata, cik daudz patiesībā tiek tērēts un cik daudz varētu ietaupīt. Pirms darbu uzsāka energopārvaldnieks, patēriņa datus apkopoja Finanšu nodaļā, balstoties pamatā uz rēķinos atspoguļotajām summām. Pēc rēķinu summām var vērot tendenci – vai patēriņš pieaug vai samazinās, taču ar to ir nepietiekami, lai saprastu iemeslus un meklētu veidus, kā regulēt patēriņu un līdz ar to arī izmaksas. Un jāatzīst, ka līdz tam datus neviens tā īsti neanalizēja.  Taču tagad, jau drīzākajā laikā plānojam izveidot paši savu  datu platformu, kurā būtu iespējams brīvi pārraudzīt kopējo situāciju, kā arī katras pašvaldības ēkas par enerģijas patēriņu atbildīgais pats varētu sekot līdzi situācijai. Protams, vienlaikus cilvēkiem arī jāizskaidro, ko tie varētu darīt, lai esošos rādītājus uzlabotu.

 

Vai iedzīvotāji, Jūsuprāt, izprot, kādas ir siltinātas ēkas priekšrocības un ko tas viņiem nesīs ilgtermiņā?

Piemēram, daudzdzīvokļu namā svarīgu lomu spēlē mājas vecākais –  ar viņu arī jāsāk. Ja izpratne būs viņam, tad ir cerība, ka arī mājas iedzīvotājiem tiks izskaidrota lietderība un ilgtermiņa ieguvums. Reizēm sākumā šķiet, ka nekas īsti nemainās, jo rēķins pēc ēkas nosiltināšanas nesamazinās, dažkārt pat nedaudz pieaug, kamēr tiek nomaksāts kredītmaksājums.  Iedzīvotājiem vēlme rīkoties energoefektīvi ir tikai tad, ja ir saredzams taustāms labums, piemēram, rēķina summas samazinājums.  Cilvēkam ir skaidrs – jo es mazāk tērēju, jo mazāki ir mani rēķini. Ja katram dzīvoklim rēķins būtu atbilstoši individuālajam enerģijas patēriņam – cilvēkiem tā būtu lieliska motivācija dzīvot energoefektīvi. Taču joprojām ikdienišķa ir situācija, kad telpās ir ļoti karsts un logi stāv vaļā. Diemžēl. Un nav jau tikai runa par iedzīvotāju ikdienas paradumiem, bet arī par pagastu pārvaldnieku, ēku apsaimniekotāju kā arī katlumāju kurinātāju zināšanām un motivāciju rīkoties ekonomiski pārdomāti. Kāds taču maksā par patērēto kurināmo materiālu, un tie esam mēs paši – mūsu nodokļos maksātā nauda tiek izlietota nepārdomātu rīcību dēļ.  Nav jau jāsalst, bet saražotais siltums vienkārši jāizmanto efektīvi.

 

Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko esat pieredzējis siltumapgādē?

Absurda ir situācija, kad malka, ar kuru kurina katlumāju, vairākus gadus stāv zem klajas debess. Kurināmais ir slapjš – siltumatdeve ļoti maza, tāpēc, lai sasniegtu nepieciešamo temperatūru, tiek nokurināts ievērojami vairāk nekā tad, ja malka būtu vismaz zem nojumes.

Tepat jāpiebilst, ka reizēm ir grūti pat saprast, cik konkrētajā vietā tiek patērēts kurināmais, jo nenotiek nekāda uzskaite. Skaidrs, ka tā ir nezināšana, es pat teiktu, arī vieglprātīga rīkošanās ar pašvaldības līdzekļiem.  Ir gadījumi, kad uzskaite par patērēto siltumenerģiju vispār netiek veikta, rēķinu piestāda pēc telpas kvadrātmetriem, un netiek ņemts vērā, ir siltināta ēka vai nav – visi maksā vienādi. Normālā gadījumā taču būtu jāmaksā tik, cik reāli patērē.

 

Bet vai nav arī tā, ka reizēm paši iedzīvotāji īsti nezina, kā pareizi ekspluatēt, piemēram, tikko siltinātu ēku?

Jā, tieši tā arī ir! Jāparedz, ka pēc ēkas siltināšanas, iedzīvotājiem būtu jāizstāsta, kā pareizi regulēt radiatorus, kā pareizi vēdināt telpas – uz loga atvēršanas brīdi, radiatoru termostati jānogriež uz nulli. It kā sīka darbība, taču ļoti būtiska siltumpatēriņa taupīšanai. Tas pats attiecas arī uz izglītības iestādēm – ēkas ir pilnībā renovētas, nosiltinātas, un tām vajadzētu patērēt daudz mazāk siltumenerģijas, taču tā nav. Cik braucu garām, skatos – logi stāv vaļā. Protams, ka klases telpas ir jāvēdina, nav šaubu – tomēr daudz var ietekmēt vienkārši darot lietas pareizi. Un cilvēki nezina, kā, vai arī vienkārši neaizdomājas.

 

Ar ko sākt, lai situācija mainītos?

Liela nozīme ir valsts politikai – cik prioritārs šis jautājums ir. Pēdējos gados Eiropas Savienībā energoefektivitāte ir viena no prioritārajām jomām, uzstādīti konkrēti mērķi, kas katrai no valstīm jāsasniedz un tie skar arī pašvaldības, iedzīvotājus. Otra lieta – nav jau īsti jēgas taupīt un ekonomēt, domāt dažādus risinājumus, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu resursu patēriņu, ja beigās tāpat jāmaksā vairāk. Piemēram, mazinoties elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģiju ražojošais uzņēmums kompensē peļņas zudumu un ceļ tarifa cenas – tas nu nekādi nemotivē. Šāda situācija principā jebkuru motivāciju sagrauj – dati apkopoti, analizēti, veikti aprēķini un konkrētas aktivitātes īstenotas, taču rezultāta kā nav, tā nav.  Kopumā jau sabiedriskā doma veidojas pareizā virzienā, cilvēki aizdomājas, kāpēc jātaupa. Un domā ne tikai par savu individuālo materiālo labklājību, bet par cilvēces atbildību dabas priekšā. Ļoti prātā palicis piemērs no Zviedrijas, kur speciālos rezervuāros tiek uzkrāts lietusūdens, lai to pēc tam izmantotu mājsaimniecībā, piemēram, trauku mašīnā, veļasmašīnā vai tualetē. Un šāda risinājuma izmantošanai piemēro nodokļu atlaides – tā ir ļoti pārdomāta valsts politika, kas arī efektīvi darbojas. 

Smiltenē  nākamajā gadā plānojam uzstādīt apmēram 15 jaunus skaitītājus, lai varētu precizēt cik mWh siltumenerģijas tiek saražots un cik patērēts. Tas tad arī varētu padziļināt izpratni, saprast katra paša liekās darbības un meklēt iespējas, kā situāciju uzlabot. Jāņem vērā, ka informācijai jāsasniedz ikvienu – sākot ar pagasta pārvaldnieku un visbeidzot ar kurinātāju, lai būtu rezultāts. Jāstrādā pie iedzīvotāju izglītošanas. Nepieciešams iegādāties arī dažādus mērinstrumentus ēku apsekošanai. Pašvaldībai ir jāpārzina savu ēku stāvoklis – reizēm ieguldām lielas naudas ar domu, ka tas palīdzēs atrisināt problēmu, bet ne vienmēr ieguldījums atmaksājas, kā plānots.

Cilvēkus bieži iedvesmo pozitīvi piemēri, tad nu mēs esam iesaistījušies EnergoKomandu jeb enerģijas taupīšanas sacensībās pašvaldību darbiniekiem projekta save@work ietvaros, kuru līdzfinansē ES programma “Horizon 2020”. Sacensību galvenā ideja ir panākt enerģijas patēriņa samazinājumu biroja tipa pašvaldības ēkās, tikai mainot darbinieku ikdienas paradumus. Savā pašvaldības ēkā taupām elektroenerģiju un siltumenerģiju, esam uzrakstījuši rīcības plānu, kā arī īstenojam dažādas kampaņas, aicinām savus kolēģus mainīt ikdienas paradumus, gan darbā, gan arī savās mājās. Piemēram, bijām pārsteigti uzzinot, cik daudz vairāk gaismas ir telpā, kur no sniega atbrīvoti telpā esošie jumta logi – nav jāslēdz gaisma un elektroenerģijas ietaupījums rokā! Sacensību 9 mēnešu rezultāti ir pārsteidzoši – elektroenerģijas patēriņš visās 3 ēkās, kas no mūsu pašvaldības piedalās šajā projektā, vidēji ir samazinājies par 22%. Pārrēķinot naudas izteiksmē vienai no ēkām tie ir 1727 euro. Tas taču nav maz.

Savukārt, ja mājās iztīra elektrisko boileri un to atvieno no elektrības, kad to nelieto, lieliski var pamanīt apmēram 60 kwh ietaupījumu mēnesī – šie cipari motivē un rodas papildu izpratne par energoefektīvas dzīvošanas jēgu. To atgādinām arī saviem iedzīvotājiem, drukājot uz apkures rēķiniem informāciju par to, cik liels enerģijas patēriņš ir siltinātai mājai, cik nesiltinātai. Jo atšķirība ir būtiska, ja māk dzīvot energoefektīvi.

 

 Vairāk par partnerību jaunai energoresursu pārvaldībai PANEL2050 lasiet šeit.

 

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā,anita.abolina@vidzeme.lv; , mob.t. 29454752, www.vidzeme.lv