Rūjiena.lv

Rūjienas novads

Jeru pagasts

Jeru pagasts atrodas Ziemeļvidzemē Rūjienas novadā. Tā kopplatība 124,8km2 (aramzeme – 3080 ha, pļavas – 689,5 ha, ganības – 619,3 ha, meži – 5666,1 ha, purvi – 795,6 ha), pagasts robežojas ar Rūjienas pilsētu, Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastiem. Pagastā dzīvo 1475 iedzīvotāji, 55,7 % no tiem lielākajās pagasta apdzīvotajās vietās – Endzeles, Jeru, Oleru ciemos. Jeru pagasts izveidojies uz četru bijušo muižu zemēm – Ģeru (Jeru), Endzeles, Oleru un Paipusu. Pagastā ir attīstīta tradicionālā lauksaimniecība (graudkopība, kartupeļu audzēšana, piena – gaļas lopkopība). Pagastā strādā IU, firmas, SIA, Zemnieku saimniecības, lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības – LKS "Daiva", LKS "Sprīdītis", LKS "Laikmets", Jeru mašīnu rings, kuri sniedz lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Darbojas kokzāģētava "Silviko", autoserviss "Tīrumkalni – 1", galdniecības "Zaļās pēdas" un SIA "AC STILS".

Pagasts ir slavens ar Oleru siliem, kuros atrodas labas sēņu un ogu vietas, un kuri katru gadu pie sevis vilina ogotājus un sēņotājus.

Tūrisma resursi

Daba – Jeru pagasta apvidu veido drumlini – trīs līdz trīsdesmit metrus lēzeni vaļņi, no dažiem simtiem metru līdz pieciem kilometriem gariem, uz kuriem izveidojušās āres – lauksaimniecībā izmantotās zemes. Visi drumlini sniedzās vienā virzienā. Augstākās drumlinu vietas dēvē par kalniem un tiem doti apvidvārdi, vadoties no tuvējo māju nosaukumiem. (Augstie kalni – 53,1 m vjl., Briedīšu kalns – 54 m vjl., Briežkalni – 57 m vjl., Krustiņu kalns – 56,4 m vjl., Jēcis – 58,3 m vjl., Jenču kalns – 76 m vjl.)

Pagasta teritorija atrodas starp divām upēm dienvidos – Seda (Sed - igauniski nozīmējot simtu. Kādreiz pie minētās upes krituši simts igauņi, no tā radies upes nosaukums. Sedas upe tek pa Rencēnu, Jeru un Burtnieku pagastu robežām. Sedas upes labā pieteka ir Āžupīte – 3,5 km gara, iztek no Žīguru ezera Naukšēnu pagastā) un ziemeļos Rūja (robežupe starp Naukšēnu, Vecates, Sēļu pagastiem un Rūjienas pilsētu). Rūjas un Sedas upju krasti atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā. Rūjas upes kreisā pieteka – Oļa 19 km gara. Ūdens tūristiem tiek piedāvāti interesanti nobraucieni pa Rūjas un Sedas upēm līdz Burtnieku ezeram. Upēs var arī makšķerēt, oficiālas peldvietas nav.

Apdzīvotās vietas Endzeles tuvumā atrodas Staklīšu dīķis (Endzeles ezeriņš) 3,6 ha, pavasarī dīķī atpūšas pārlidojušie gulbji, pīles, zosis. Dīķis ir iecienīta peldvieta, zvejas vieta un piknika vieta.

Pie bijušās Oleru muižas atrodas Oleru ezers, tagad aizaudzis, izveidojies pārejas purvs 93 ha ar dzērvenāju liegumu 48,6 ha galvenokārt aug lielā dzērvene. Oleru purva lielākais dziļums 3,25 m, līdz 0,3 m dziļumam kūdra. Vēl ir tādi purvi kā: Brīvpurvs jeb Rūjas purvs – kopplatība 1879ha, Temekas purvs – 124 ha, 31 ha apaudzis ar krūmiem, Meģītes purvs – 107 ha, Meždibenu purvs – 125 ha. (Pagastā ir arī vēl ļoti daudz citi purvi kopā pagastā ir 13 purvi). Purvu pļavās aug dzegužpirkstītes, vīgriezes, saulpurenes, bezdelīgactiņas.

Pie Jeru muižas Rūjas kreisajā krastā – Jeru avots, iztek no smilšakmens klints Jeru alām (Jeru parkā izveidojies smilšakmens iežu iespaidīgs atsegums. Klints augstums ap 11 m, platums lejas daļā ap 40 m. Tajā ir 5 avoti (6-tais kāpjošais avots iepretī lielākai alai) un 4 alas. Alu garumi – 4,2 m, 8,4 m un 14 m. Klints augstākās daļas pamatnē, atrodama dziļa ala. Ieeja alā plaša, augsta, tad pēc 5 m tā pazeminās. Pēc pagrieziena pa labi redzams, ka ala kļūst atkal augstāka un plašāka. Diemžēl pašlaik alā nav iespējams iekļūt, jo laikam ejot un griežot lielo laika ratu tas ir darījis savu un alas ieeja aizbrukusi.) pie Imantas dzirnavām.

Pagastā atrodas arī aizsargājami dižkoki - Bērzs "Tīrumzemnieku"mājās – apkārtmērs 3,1 m, Liepa pie Paipusu muižas – 4 m, Kangaru vīksna pie "Viesturu" mājām – 4 m, Liepa pie "Kurvicu" mājām – 4,4 m, Osis Paipusu parkā (dižkoks) – 4 m, Kangaru ozols – 4,2 m – 233 kvartālā, augi - parastā zalktene Rūjas krastā, dzērvenāju liegums, meža ozoliņš, gada staipeknis, un putnu sugas – melnais stārķis, mazais ērglis, zivju ērglis, grieze.

Pie bijušajām muižām atrodas dabas parki ar dažādu sugu kokiem septiņdesmitos gados, no jauna ierīkots Jeru skolas dendroloģiskais parks – Endzeles parka turpinājums, platība 0,8 ha. Jeru parks – atrodas pie bijušās Jeru muižas ap 5 km uz DA no Rūjienas Rūjas upes krastā. No vairākiem punktiem paveras tāli skati uz Rūjas upes ieleju, stāvajām ganībām gravām, dzirnavezeru, netālo Naukšēnu parku un apkārtējo apkārtni. Parka platība 3,8 ha, agrāk parkā bijuši sakopti celiņi un tiltiņš pāri gravai. Endzeles parks – aizņem 3,5 ha platību. Labi kopts, ar veciem ozoliem un liepām. Parkam ir aizsargājama parka statuss. Oleru muižas parks – 6,5 ha liels, kurā sastopamas vairākas vērtīgas introducēto koku un krūmu sugas. Paipusu muižas parks – parks aizaudzis un nekopts. Tajā aug dižkoks – aizsargājams dabas objekts – Paipusu osis (4 m).

Jeru pagasts lepojas arī ar dižakmeņiem: Apsīšu dižakmens – garums 1,8 m; platums – 2 m; augstums – 0,8 m. Atrodas netālu no Rūjienas – Valmieras šosejas. Akmenī iekalti rūnu raksti. Atrasts 1868. gadā. 1876. gadā atklāts, ka rūnu raksts ir viltojums, ko licis izgatavot vietējais barons. Pētnieki atklājuši, ka rūnas neatbilst ne skandināvu un ģermāņu rakstiem. Kraujiņu dižakmens – liela granīta atlūza, ko ledājs atnesis no Somijas dienvidaustrumu teritorijas. Garums – 6,4 m; platums – 2,9 m; augstums – 2,4 m; apkārtmērs – 17,2 m; tilpums – 24m3. Riemu akmens – garums – 3 m; platums – 2 m; skaitļi 301 un 1800, vidū trijstūris ar urbumu vidū, kā arī krusta zīme un robežzīme.

Dabas taka – Jēču dzirnavu dabas taka – ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, taka veidota, lai gūtu informāciju par reģiona dabu, ģeoloģisko uzbūvi, interesantiem dabas objektiem. Takas sākums Naukšēnu pagastā, tās garums ir 5 km. Tajā ir iepazīšanās ar drumliniem, augsto un zemo purvu, ledāja malas veidotu akmeņainu valni, dažādiem iežu tipiem, var apjūsmot Kraujiņu dižakmeni. Ir arī divi arheoloģijas pieminekļi – Jēču dobumakmens, un Apsīšu rūnakmens. Interesants objekts ir Pugu akmens krāvumi. Diemžēl tagad šī taka tika izņemta no tūrisma maršrutiem, jo taka atrodas uz privātas zemes un kuram gan patīk, ja pa viņa zemi visu laiku kāds staigā, tā nu zemes īpašnieki vairs nevēlējās lai tā būtu, taču visus objektus joprojām var apmeklēt. Pēdējā gada laikā ir tapusi vēl viena dabas taka, lai arī vēl nav pabeigta, taču to jau ir iespējams apmeklēt, apskatīt tādus objektus kā Nāzara priede, skatu tornītis, no kur paveras plašs skats uz purvu un Oleru barona senkapiņus, labs piedāvājums visiem aktīvā un dabas tūrisma piekritējiem.

Pugu akmens krāvumi – interesanta akmens konstrukcija, ko sanesuši cilvēki apstrādājot laukus. 300 m gara un tās sienas ir no metra līdz trim platumā un metra augstumā. Kopā apmēram 500 m3 akmeņu. Konstrukcija veido aptuvenu "U" figūru.

Vēsturiskie resursi - Jeru pagastā ir trīs muižas: Endzeles muiža – Endzeles ciems radies 1560. gadā, muižas vietā bijis neliels ciems, kur Blanks nodibinājis muižu, poļu laikos to vada Kotlics, saukts Henzels. 1880. gadā uzceļ muižas kungu māju, kas lepojas ar torni un dažādiem fasādes rotājumiem. Endzeles muižai arī ir sava Gaišzilā dāma, kura ik pa laiciņam naktī nāk apraudzīt savus īpašumus. Ēka saglabājusies līdz mūsdienām un tagad tajā atrodas Jeru pamatskola. Oleru muiža Oleru ezera krastā minēta ap 1556. gadu, Oleru muižas kungu māja celta 1880.gadā,to cēlis Endzeles barons Engelharts savam dēlam. Oleru muižā atrodas kolonnu veidā taisītas krāsnis un Valsts nozīmes mākslas piemineklis – sienu gleznojumi ar erotisku motīvu no 18./19.gs., kuru fragmenti atrodami uz vairākām sienām un kuri vēlāko pārkrāsojumu un sienu mitruma dēļ dažās sienās pilnībā izzuduši. 2000. gada februārī muiža nodega un tagad tiek atjaunota, taču tas nekavē tās attīstību - muižā notiek ikgadējās Lieldienu svinības ar tirdziņu, augusta mēnesī Kamermūzikas koncerts, kā arī citi nozīmīgi kultūras pasākumus. Paipusu muiža, celta ap 1900. gadu, saglabājusies daļa no muižas.

Pagastā atrodas pieci verstes stabi un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi – senkapi, akmens laikmeta atradumi Zvejnieku mājās, valsts nozīmes kultūras pieminekļi – Ručuku senkapi un jau minētā Endzeles muižas kungu māja, sienu gleznojumu Oleru muižā.

Tūrisma infrastruktūra

Brīvā laika pavadīšanas iespējas – ja esi atbraucis uz Jeru pagastu, tad vari doties apskatīt dažādus apskates objektus (iepriekš minētos – dabas takas, dižakmeņus), bet ja vēlies sportot, tad vari doties un pavadīt brīvo laiku uz jauno stadionu pie Jeru pamatskolas. Regulāri Oleru muižā notiek Kamermūzikas koncerts un dažāda veida augstas klases koncerti, kas pulcē apkārtējo pagastu cilvēkus. Jeru pagasts iesaistās konkursā par sakoptāko namīpašumu. Tā par skaistākām sētām nominētas "Auziņu" mājas, "Grantiņi", "Atvases".

Ceļu infrastruktūra un transporta pieejamība – pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš P – 17 Valmiera – Rūjiena. Kursē satiksmes autobusi (pagastā ir 7 pieturas). Pagasts atrodas 3 km no Rūjienas, 40 km no Valmieras un attālums līdz Igaunijas robežai ir 27 km.

Sakaru pakalpojumu kvalitāte - mobilo sakaru pārklājums ir labs, darbojas gan LMT, gan TELE2 (pašā pagasta teritorijā nav neviena torņa). Publiski interneta pieejas punkti ir Jeru pagasta bibliotēkā , internets ir skolā, pagastā un katram atsevišķi mājā. Tūrisma informācijas pieejamība – pagasts sāk attīstīt tūrismu un norāžu zīmju esamība uz objektiem ir pietiekama, kā arī informatīvie stendi. TIC gan pagastā nav, bet tuvākais atrodas blakus esošajā Rūjienas pilsētā, bet nepieciešamo informāciju var iegūt pagasta pārvaldē.

Papildpakalpojumi - uzpildes stacija, bankomāts, tūrisma nomas, inventāra īres vietas pagastā nav, lai arī padomju laikā viena degvielas uzpildes stacija bija. Medicīnas iestāde – pagastā ir feldšera punkts.

Zemnieku saimniecības, kas tiek izmantotas kā tūrisma objekti – ZS "Lejasvagaļi", kopš 2000. gada nodarbojas ar ļoti daudzveidīgu šķirnes ķirbju audzēšanu, kas lietojami uzturā gan svaigā, konservētā, vārītā, gan ceptā veidā. Audzē arī dekoratīvos un ārstnieciskos ķirbjus. ZS "Klimpas", šeit var uzzināt visu par aitām - ko tās ēd, kā aug, kādi ir aitu paradumi, ko dara ar aitu vilnu un kāda ir situācija Latvijā aitu audzēšanas jomā. ZS "Līgotnes" - "Rūjienas Šinšillas" - var uzzināt visu par šinšillu izcelsmi, dzīvesveidu un paradumiem. Redzēt un samīļot zvēriņu, kurš bija svēts Inku civilizācijai un pārdzīvoja to.

Izglītība un kultūra

Jeru pagastā darbojas Jeru pamatskola (Endzeles muiža), kurā mācās 130 skolēni. Skolēni darbojas interešu pulciņos, apmeklē Rūjienas Mākslas un Mūzikas skolas, kā arī aktīvi sporto. Pagastā atrodas bibliotēka. Kopš 1972. gada pagastā atrodas arī pansionāts "Rūja", tagad Valsts sociālās aprūpes centrs "Vidzeme" Pagastā nav kultūras nama, visi pasākumi notiek Jeru pamatskolas telpās.

Pēdējo gadu laikā pagasts ir pievērsis lielāku uzmanību tūrisma attīstībai, tāpēc tiek veikti dažādi sakopšanas (sakoptas teritorijas) un attīstības (veidotas dabas takas un lielāka vērtība pievērsta jau esošajiem objektiem) darbi.