Rūjiena.lv

Sveču un svečturu izstāde

2021-01-15

Foto

2.februāris –Sveču diena

Sagaidot februāri-Sveču mēnesi, aicinām, garām ejot, apskatīt Sveču un svečturu izstādi

Rūjienas kultūras nama mazās zāles un foajē logos

no 16.janvāra - 7.februārim

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.

Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.

Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu un sprakšķi.

Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, relaksējošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā – kad vien dvēsele alkst pēc Gaismas un Miera.

Daži ticējumi:

* Tas, kurš Sveču dienā vairāk mielosies un smiesies, jaunajā gadā dzīvos pārticīgi un laimīgi.

* Jauniem cilvēkiem šajā dienā jāēd dzērvenes, lai vairotu savu skaistumu.

*Sveču dienā nedrīkst ķemmēt matus, citādi tie stāvēs kā sveces.

*Sveču dienā jāvāra bieza putra, tad piens būs biezs kā krājums.

*Sveču dienā nedrīkst cilāt adatas, lai nabadzība nedurtu.

*Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki – to gadu būs bagāta vasara.

*Ja Sveču dienā snieg vai putina, gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.