Rūjiena.lv

Laikraksts Liesma projektā “Dzīves vide Ziemeļvidzemē — mūsu kopējā telpa” publicē materiālus par mūsu novadu. Aicinām iepazīties!

2018-01-29

GUNTIS GLADKINS: «Šovasar mūs visus priecēs jaunās estrādes atklāšana Rūjas krastā, bet rudenī liksim pamatakmeni Rūjienas peldbaseinam.» Ārijas Romanovskas foto

 

Kad esam tik, cik esam

Par aizvadītā gada lielākajiem ieguvumiem un šā gada iecerēm «Liesmai» stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs GUNTIS GLADKINS.

 

Māra Rone

 

Ar ko 2017. gads paliks Rūjienas novada vēsturē?

Katru gadu plānojot un darot mēs kaut ko radām, kas veido pievienoto vērtību kopējam labumam ilgtermiņā. Tie, kas to uzņemas un īsteno, tad arī ir mūsu vēstures rakstītāji. Neslēpšu, ka tajā pašā laikā arī mums netrūkst malā stāvētāju, vērotāju un pat labo ideju kritizētāju. Mēs esam bagāti, jo dažādība ir mūsu bagātība. Neizbēgami: novada vēsture ir kopīga.

Reformas reformai galā. Un bieži vien diemžēl kopējās lietas labā nākas izcīnīt arī ne vienu vien cīņu. Ir dažādas iespējas un ceļi, kā, pierādot un pamatojot savu taisnību, tikt pie maksimāli izdevīgāka ES atbalsta finansējuma dažādiem mērķiem. Tas arvien mums ir viens no spēka pārbaudes laukumiem. Otrs — apzinoties reālo novada iedzīvotāju samazināšanās tendenci,  uzdrošināties spert, mūsuprāt, saimnieciski pareizākos soļus. Lai to darītu, jāpieņem arī nepopulāri lēmumi. Ja, domājot divus gājienus uz priekšu, atļaujamies veikt paši savas strukturālās pārmaiņas, tad diemžēl saņemam pat augstākās ierēdniecības pārmetumus un arī pa kādam uzaicinājumam uz ministriju «sarkano paklāju».

Vislielākais gandarījums ir par to, ka ilgi lolotais un cerētais Rūjienas baznīcas tornis beidzot ir augšāmcēlies. Tas panākts ar kopīgiem spēkiem un ziedojumiem. Draudze, pašvaldība un liels pulks labvēļu to kopīgi panāca. Turpinājums sekos. Iesim tālāk!

Katru gadu Rūjienā kaut ko rok, pārbūvē vai renovē. Kāda ir pašvaldības vīzija?

Iestājamies par visiem, kas grib Rūjienā dzīvot un labi te justies. Cik vien spējam, sakārtojam šo vidi — mūsu kopējo dzīves, darba un atpūtas telpu. Ejot šo ceļu, nevaram nepaturēt prātā reālo Latvijas situāciju: mūsu paliek arvien mazāk. Tieši tā tas ir arī Rūjienas novadā, tādēļ, domājot par tā budžetu, zaļā gaisma nu jau labu laiku ir iedegta līdzekļu racionālai izlietošanai. Galvenais uzstādījums — ja jau kaut kur kaut ko ieguldām, tad tikai tur un tā, lai tas būtu vajadzīgs un pieejams visiem. Savu infrastruktūru uzlabojam, lai te būtu patīkama vide dzīvošanai, lai izglītības iespējas būtu labā līmenī un atbilstošas daudzpusīgai attīstībai, lai pulsē aktīva kultūras un sporta dzīve, lai ielas būtu izbraucamas un apgaismotas, lai arī tiem, kas ikdienā dodas uz darbu līdz 40 kilometrus attālajam nacionālās nozīmes attīstības centram Valmierai, atgriešanās mājās Rūjienā arvien būtu patīkama.

Saņemot pašvaldības finansiālo atbalstu, Rūjienā un pagastos daudz labu lietu ir paveikuši paši iedzīvotāji. Vai turpināsies domes konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi»?

Noteikti! Tā ir pozitīva komunikācija, saikne ar novada iedzīvotājiem un to interešu grupām. Naudu labu ideju realizācijai nedodam tāpat vien. Jābūt pamatotām idejām, jāpiedalās konkursā, un tikai uzvarētāji, pašiem līdzdarbojoties, saņem finansiālo atbalstu plānoto darbu paveikšanai. Tā ir sakārtoti daudzdzīvokļu māju pagalmi, ierīkoti vairāki bērnu rotaļu laukumi, veļas žāvētavas, sporta aktivitāšu laukumi, iekopti glīti apstādījumi un vēl citi kopējās dzīves telpas uzlabojumi. Protams, ka to visu laika gaitā varētu izdarīt arī pašvaldība, bet, realizējot projektus «Iedzīvotāji veido savu vidi», ir panākta iedzīvotāju un to grupu aktīva līdzdarbošanās savu interešu labā. Nereti šīs domubiedru grupas jau tā ir sastrādājušās, ka nu jau kopīgi īsteno ne vienu vien nākamo projektu.

Kas ir ierakstīts novada tuvākajos plānos?

Pēdējo gadu pētījumi parāda, ka Rūjienai attīstības potenciāls ir, bet ar nosacījumu, ja vienu vai otru lielāku nākotnes ieceri akceptē arī tuvākie kaimiņi Naukšēnos, Mazsalacā un Kārķos. Tā tam būtu jāpievēršas, plānojot arī peldbaseina būvi Rūjienā. Nevēlējāmies neko sasteigt, tādēļ, apzinot, ko tad īsti pašvaldībai nozīmē peldbaseina būvniecība un pēcāk arī tā uzturēšana, tikāmies un izrunājāmies ar pašvaldību vadītājiem, kas tam jau cauri gājuši. Tā arī nonācām pie vērtīgiem kontaktiem ar kādu Holandes baseinu speciālistu, kurš labi pārzina arī šīs jomas plusus un mīnusus Latvijā. Bija viedokļi un patiesības meklējumi, līdz esam nonākuši līdz tam, ka zinām, ko un kā gribam Rūjienā. Ceru, ka rudenī liksim peldbaseina pamatakmeni. Taps zema būve ar mazām izmaksām, kurā būs četri 20 metrus gari celiņi peldēšanai, arī ūdens un pirts relaksācijas zona. Baseinā paredzēta kustīgā grīda, kas pēc vajadzības mainīs dziļumu, piemēram, ierīkojot tikai 30 cm dziļu ūdens platību bērnudārza audzēkņu nodarbībām vai arī veidojot optimāli pareizāko dziļumu aerobikai. Šī vasara mūs noteikti priecēs ar jaunās estrādes atklāšanu Rūjas krastā. Esam iesaistījušies pašvaldībām paredzētajā un LAD atbalstītajā grantēto lauku ceļu programmā, kuras īstenošana notiks līdz gada beigām. Paralēli tam pašvaldība gādās arī par saviem ceļiem pilsētā un pagastos.

Novads atrodas Latvijas – Igaunijas pierobežā. Vai iedzīvotāji abās pusēs robežai var ko jaunu sagaidīt pierobežas pašvaldību sadarbībā?

Dzīvojot pierobežā, mums joprojām lielākā problēma ir valsts atbildība par tās autoceļiem — svarīgiem savienojumiem ar Igauniju. Tā tas ir Ipiķos, lai nokļūtu līdz Meizakilai, un tā tas ir arī Lodes pagasta teritorijā, lai nokļūtu līdz Abjai-Paluojai. Lodē, kā zināms, ir sociālās aprūpes centrs, bet līdz tam no Rūjienas normāli aizbraukt diemžēl nevar.

Sadarbība ar Igaunijas pašvaldībām turpinās, tiesa, pēc Igaunijā notikušās pašvaldību reformas pierobežā tagad galvenais centrs ir Abja. Pirmais taustāmākais kopprojekts, kas jau ir iestrādāts nodomu protokolā un kam jau ieplānots arī kopējs līdzfinansējums — «Mulgimā maratons». Divas kaimiņu valstis un kopīgs savienojošais maratona ceļš Rūjiena – Karksi-Nuija. Būs starptautisks pasākums: gan pilnais, gan arī pusmaratons, kur starts plānots pie Baltijas ceļa piemiņas vietas Ķoņu pagasta Unguriņos.

Kas, jaunā gada darbus plānojot, sāpina visvairāk?

Tā diemžēl ir jau pieminētā skaudrā realitāte: gan pagastos, gan arī Rūjienā diemžēl ar katru gadu iedzīvotāju paliek mazāk, tai skaitā iedzīvotāju migrācija. Trūkst darba roku; varbūt vēl palaimējas atrast mazkvalificētus vai vidējā līmeņa darbiniekus, taču vadošā līmeņa speciālistus sameklēt un piesaistīt ir ļoti problemātiski. Ne viens vien uzņēmējs vai iestādes vadītājs nevar dabūt struktūrvienību vadītājus, juristus, spēcīgus grāmatvežus un vēl citus vadošos darbiniekus.

Kas tik pēdējā laikā nav nācis pār mūsu galvām! Vietējie kritiķi pamanās pat pārmest jaunās kapličas izmaksas, pielīdzinot tās gandrīz vai Rīgas Dienvidu tilta astronomiskajiem izdevumiem. Vai tiešām rūjienieši nebija pelnījuši sakoptu vidi un mūsdienīgus apstākļus, pavadot pēdējā gaitā savus tuviniekus?

Domājot par šā gada darāmajiem darbiem novadā, ļoti gribētos, lai diskusijās vairāk būtu konstruktīvisma, vērtīgi ierosinājumi, padomi, nevis klajš noliegums un tikai sliktā saskatīšana visapkārt un it visā. Vairosim labo ne tikai darbos, bet arī domās un attieksmē!

 

Pārmaiņas Jeros

Stāsta Indra Celmiņa, Jeru pagasta pārvaldes vadītāja:

«Pērn piedzīvojām jurģus. Pagasta pārvalde tika pārcelta uz Endzeles muižu. Tagad esam vienuviet ar bibliotēku, sociālo dienestu, bāriņtiesu un arī pasta pakalpojumi ir šeit pat pieejami. Lai arī nedaudz, tomēr iedzīvotāju skaits turpināja sarukt. Pašreiz tas ir līdz 1300.

Pārvaldē iedzīvotājiem pieejami dažādi pakalpojumi. Jaunums — veļas mazgāšana. Muižas pagrabstāvā iekārtota telpa, kur noteikta statusa cilvēki no visa novada var izmantot veļas mazgāšanas pakalpojumus un nomazgāties dušā. Iedzīvotāji šīs iespējas labprāt izmanto.

Endzeles muižā veikts remonts. Telpas kļuvušas gaišākas. Noņemot koka paneļus no sienām, atsegti seni zīmējumi, kas atstāti apskatei.

Pārkārtotas arī bibliotēkas telpas. Bibliotekāres amatā darbu sāka Dzintra Vende, kura atbild arī par novadpētniecību un vēstures istabu, kur glabājas savāktie materiāli un liecības par pagasta vēsturi. Paldies cilvēkiem, kuri piedalās vēstures materiālu papildināšanā! Bibliotēkas fonds regulāri tiek papildināts ar jaunām grāmatām un periodiku. Organizētas dažādas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, piemēram, ar rakstnieci un laikraksta «Pavards » redaktori Dzintru Šulci, bet Dzejas dienās tikāmies ar mūsu pagasta jauno dzejnieci Gundegu Tomsoni. Pie mums viesojās tuvi un tāli ciemiņi 3x3 nometnes laikā, kura notika Rūjienā. Ciemiņi iepazinās ar Endzeles muižu un tai piekļauto Modra Kalniņa daudzu gadu garumā veidoto koku kolekciju parku.

Izstrādāts Endzeles muižas parka rekonstrukcijas plāns. Šogad paredzami darbi parka koku atjaunošanā un zaļās rotas saglabāšanā. Domāts par jaudīgākas tehnikas iegādi parka kopšanai. Parka atjaunošanā noteikti aicināsim piedalīties ikvienu pagasta iedzīvotāju. Kopīgi veidosim skaistumu sev apkārt.

Projektā «Esi vesels Rūjienas novadā, iedzīvotāj!» vasarā Jeru pagasta stadionā notika novada sporta svētki. Ikvienam bija iespēja bez maksas pārbaudīt savu veselību pie speciālistiem. Šajā projektā jau no rudens pagasta iedzīvotāji bez maksas vienu reizi nedēļā speciālista pavadībā apmeklē vingrošanas nodarbības. Sporta svētki Jeru stadionā paredzēti arī 2018. gada jūlijā. Sagaidot mūsu valsts simtgadi, organizējām ekskursiju «100 kilometri pa Jeru pagastu». Tajā piedalījās gan bijušie kolhoza darbinieki, gan arī jaunāka gadagājuma cilvēki. Izrādās, ka mums ir tik daudz ko redzēt un apbrīnot un tik daudz ko vēl neesam apskatījuši.

Lepojamies, ka mums ir skaistas lauku sētas, atjaunotas mājas, dārzi, apbrīnas vērti ražošanas objekti un pat muižas. Šogad šo ekskursiju turpināsim. Arī pagasta pensionāriem tiek plānota ikgadējā ekskursija pa Latviju.

Nepastāvīgo laika apstākļu dēļ pašvaldības ceļi tiek pamatīgi bojāti. Prieks, ka Lauku atbalsta dienests mūs ir atzinis par atbilstošu pretendenta definīcijai uz atbalstu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam pasākumā «Pamatpakalpojumi un ciemata atjaunošana lauku apvidos». Tiks rekonstruēti divi mums svarīgi ceļi: Ciemats – Vāveres – Jenči 3,41 km un Dravnieki – Ceriņi 1,16 km garumā. Projekta īstenošanas laiks ir šā gada rudens.

Pašvaldības pārziņā ir arī dzīvojamais fonds, kas, gadiem ejot, ir stipri nolietojies. Esam veikuši apkures sistēmas remontdarbus atsevišķos dzīvokļos, kā arī ārdurvju nomaiņu. Šogad paredzēts lielāks remonts mājai «Senči», kurai paredzēta jumta seguma maiņa.

Paldies pagasta iedzīvotājiem par atbalstu un atsaucību, baudot visu, ko piedāvā pagasta un novada kultūras dzīve. Aicinu aktīvi iesaistīties pagasta dzīvē un kopīgi veidot Jeru pagasta šodienu un nākotni.»

 

DZINTRA VENDE rāda Endzeles muižas parka rekonstrukcijas metu. Darbi notiks šogad.

 

Ipiķos gads tā ieskrējās, ka spēj tik turēt līdzi

 

Stāsta Iveta Buņķe, Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāja:

«Īpašs pērn bija 4. maijs, kad pagasta teritorijā iestādīja trīs Latvijas simtgadei veltītus ozolus. Tas bija nozīmīgi ne tikai pagastam, bet arī novadam un visai Latvijai.

Vasaras Saulgriežu ugunskuru iekūrām pie Igaunijas robežas, kur rituāla dziesmās un rotaļās iesaistījās Ipiķu un Igaunijas pierobežas iedzīvotāji.

Daudz darba bija ar pagasta kalendāra izdošanu. Lai tas taptu, kopīgi tika meklēti materiāli, apsekoti vides, kultūras un vēstures objekti, tulkoti materiāli un atjaunotas fotogrāfijas, kā arī sakopti vides objekti. Paldies Valmieras novada fondam par finansiālo atbalstu kalendāra tapšanā. Šis kalendārs ir kā dāvana ikvienam pagasta iedzīvotājam, bet pārējiem novada un reģiona iedzīvotājiem — kā aicinājums apskatīt Ipiķu interesantākās vietas, kuru ir daudz vairāk, nekā kalendārā attēlots. Kalendāru varēja iegādāties Rūjienas un Valmieras tūrisma informācijas centros. Kalendārs aizceļoja arī pie mūsu sadarbības partneriem Igaunijā.

Dalība vairākos projektos vainagojusies panākumiem. Tā pašvaldības izsludinātajā konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi» pagasta jaunieši ieguva finansiālu atbalstu Ipiķu centrā Depo ēkas logu noformēšanai — apgleznošanai. Tagad ēka ieguvusi vizuāli pievilcīgāku skatu. Īpaši nozīmīgi tas tāpēc, ka tieši šajā ēkā atrodas BUB telpas, kurās apskatei izkārtots senais ugunsdzēsēju inventārs.

Ipiķu pagasta bibliotēka savukārt iesaistījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas izsludinātajā konkursā par mājvietas piedāvājumu Gaismas pils krauklim. Tā nu viens krauklis ir atlidojis uz Ipiķiem un gaida pavasari, lai visā košumā parādītos līdzās Simtgades ozoliem.

Ar Gunas Skalbergas līdzdalību viņas privātā eņģeļu kolekcija ir ienākusi pagasta bibliotēkas telpās, un to tur var apskatīt ikviens apmeklētājs.

Visa gada garumā tika vākti materiāli, kas stāsta par pagasta vēsturi, un tā novembrī tika atvērts Seno lietu porūzis. Darbs kolekcijas papildināšanā turpinās. Arī senās fotogrāfijas restaurē un izvieto apskatei. Apkopoti stāsti par pagasta iedzīvotājiem un notikumiem.

Ipiķos izstāžu zālē regulāri mainās kolekcijas. Pie mums ir bijušas V. Dūtes gleznas un austie lupatu celiņi, S. Lubūzes izšūtās glezniņas, I. Sūrmets lākturu kolekcija, V. Rulles austie tautiskie lakati un brunči, M. Vācietes klūgu pinumi, kā arī Vaidavas keramikas darbi.

Pagasta pensionāri devās ekskursijā uz Gaujienu, Api, Trapeni.

Pie mums ir ciemojušies pašdarbnieki no Matīšiem, Rencēniem, Ramatas, Blomes. Īpaši mīļš bija Rūjienas PII «Vārpiņa» bērnu koncerts māmiņām. Pagasta iedzīvotājiem bija iespēja pirmajiem apskatīt un iegādāties E. Apsītes grāmatu «Jettes dienu grāmata». Autore bija atvedusi arī daļu no Jetiņas cimdu kolekcijas un interesantas fotogrāfijas. Bērniem pārsteigumu sagādāja V. Lūse ar Karlsonu, novadot «Atvadas no vasaras» ar spēlēm un jokiem.

Jau par tradīciju kļuvusi Veļu diena, kad sakoptajā atpūtas vietā pie Saprašas tiek iedegtas sveces, viņsaulē aizgājušos pieminot.

Lai jaunais gads mums visiem kopā Ipiķos ir tikpat darbīgs!»