Rūjiena.lv

Dzīves vide Ziemeļvidzemē — mūsu kopējā telpa

2017-12-27


Laikraksts Liesma projektā “Dzīves vide Ziemeļvidzemē — mūsu kopējā telpa” publicē materiālus par mūsu novadu. Aicinām iepazīties!
LAIKRAKSTS "LIESMA" NR.197

 

Biedrība «Laņģezers» — par sakoptu un ekoloģiski tīru vidi

 

Ar šādu uzstādījumu sev un saviem domu biedriem 2004. gadā oficiāli reģistrēja Lodes pagasta biedrību «Laņģezers». Līdz šim ar lielu apņēmību pašu spēkiem un piesaistot dažādas finansiālā atbalsta programmas, sekmīgi realizēti vairāki projekti, kuru acīmredzamākais rezultāts ir plašā apkaimē populāras aktīvās atpūtas vietas radīšana Laņģezera krastā. Kā tas izdevies, par to saruna ar biedrības «Laņģezers» valdes priekšsēdētāju, zemnieku saimniecības «Pestas» īpašnieku, Rūjienas titula «Gada cilvēks 2015» ieguvēju ARMANDU TAIMU.

 

Māra Rone

 

Kādi bija atbalsta finansējuma piesaistes meklējumi un atradumi, kad sākāt pirmo projektu?

Biedrība izveidota vēl pirms novadu reformas. Biedri ir ne tikai no Lodes, bet arī no Rūjienas un citiem kaimiņu pagastiem. Jau labu laiku mums nelika mieru skaudrā realitāte, ka tik skaistā Laņģezera krasts ir pamatīgos krūmos un brikšņos ieaudzis. Vai varētu situāciju mainīt? Un kā to sekmīgāk izdarīt? Ar šiem un vēl citiem jautājumiem griezāmies biedrībā no «Salacas līdz Rūjai» un tur no projektu koordinatores Daigas Siliņas guvām ne tikai sapratni, bet arī padomus un praktisku palīdzību. Nolēmām, ka Laņģezera labā mēģināsim piesaistīt LEADER atbalsta finansējumu. Ceļš līdz tam nebija viegls, un viss nebūt nenotika uzreiz un tūlīt. Nepadevāmies un LEADER finansējumu tomēr ieguvām. Pirmo projektu realizējām 2013. gadā. Pludmales svinīgā atklāšana notika 12. augustā. Atbalsta finansējuma izlietošanas mērķi definējot, uzsvērām, ka veidosim sakoptu lauku vidi — kopējo telpu aktīvai atpūtai pie ezera. Kad ķērāmies klāt ezera apkārtnes labiekārtošanai, sapratām, ka darāmā būs krietni vairāk, nekā sākotnēji likās. Cirtām, tīrījām, rakām, ar lieko zemi aizlīdzinājām bedres, pa ziemu krasta pludmalei saveda smiltis, tad tās planēja, līdzināja, lasīja akmeņus. Pamazām radās ne tikai tīkami smilšaina pludmale, bet arī plaša vieta bērnu rotaļu laukumam, ugunskura vietām, galdiem, soliem, ģērbtuvēm, tualetēm. Laipas gatavojām paši. Darbos iesaistījās ne viens vien biedrības biedrs un mūsu ieceres atbalstītājs.

Cik un kādi projekti vēl ir realizēti?

  1. gadā biedrība startēja Rūjienas pašvaldības izsludinātajā finansiālā atbalsta projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi». Lūdzām atbalstu atpūtas vietas «Laņģezers» būvkonstrukciju un koka detaļu ilgtspējas saglabāšanai. 2016. gadā vēlreiz piedalījāmies biedrības «No Salacas līdz Rūjai» LEADER projektā, lai iegūtu finansējumu niedru pļāvēja un vieglās automašīnas piekabes iegādei. Līdz tam laivu un katamarānu aizvešanai uz atpūtas vietu arvien vajadzēja meklēt traktoru, ar auto piekabi tagad viss notiek daudz ērtāk un ātrāk. Šogad biedrība vēlreiz piedalījās Rūjienas pašvaldības izsludinātajā atbalsta projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi», un arī šoreiz guvām atbalstu, pat diviem mērķiem: lai iegādātu 14 glābšanas vestes bērniem un uzlabotu to drošību, kā arī lai iegādātu pludmales volejbola laukuma aprīkojumu. Vairāki jaunieši mums izteica vēlmi, ka atpūtas vietā pie Laņģezera derētu arī labiekārtots volejbola laukums. Tad nu lūgumu ar Rūjienas domes atbalsta finansējumu esam īstenojuši.

Ar katru nākamo projektu strādāt ir tā kā vieglāk, bet atbildība gan nemazinās.

Galvenie ieguvumi?

Sakopta vide. Skaista pludmale. Aktīvas atpūtas iespējas. Laivu un katamarānu pieejamība. Ne velti uz Lodes pagastu un Laņģezeru tagad tūrisma sezonas laikā brauc ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī atpūtnieki no kaimiņu novadiem, Rūjienas, Mazsalacas, Valmieras. Ļoti daudz ierodas arī igauņi. Prieks, ka arvien vairāk šo atpūtas vietu izmanto ģimenes, darba kolektīvi, skolas. Tā, piemēram, šovasar ezera krastā telšu pilsētiņā divas dienas nodzīvoja un dažādās sportiskās aktivitātēs iesaistījās viena no Valmieras Pārgaujas skolas klasēm. Rūjienas pašvaldība mūs atbalsta ne tikai projektu realizēšanā, bet arī dažādu pasākumu organizēšanā. Tas viss šai atpūtas vietai un tās atpazīstamībai nāk tikai par labu.

Vai ir cilvēki, kuriem jūs vēlētos pateikties par atbalstu vai par praktisku palīdzību sasniegtajā?

Vispirms jau paldies biedrībai «No Salacas līdz Rūjai» un tās zinošajai projektu virzītājai Daigai Siliņai. Pateicība arī Rūjienas pašvaldībai par projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi» un tā finansiālo atbalstu, kurā no mums kā projekta realizētājiem neprasa līdzfinansējumu. Tas nav mazsvarīgi! Mums līdzās ir cilvēki, kuri, kad vien vajadzīgs, sniegs arī praktisku palīdzību. Tā šovasar, kad zāle pludmales plašajā teritorijā auga kā negudra, nenovērtējams zāles pļaušanā bija Andris Builis, bet Uldis Kreilis — ašķu izpļaušanā, lai ezera krasts būtu pieejamāks un koptāks. Pludmale katru gadu no jauna prasīt prasa smilšu papildināšanu. Tur bez stipriem vīriem neiztikt. Paldies Ēvaldam Breicim, Mihailam Molofejam un Gatim Purgalim, viņi smiltis veda un līdzināja.

Ir labi, ka iznāk dzirdēt atsauksmes, tā sacīt, ar skatu no malas. Šovasar vairāki Zemkopības ministrijas speciālisti bija devušies pa Latvijas novadiem, lai uz vietas pavērotu, cik saimnieciski ir izlietots LEADER programmas projektu atbalsta finansējums. Lodē ieradās ZM vadošie speciālisti Liene Jansone un Aivars Lapiņš. No viņiem dzirdējām uzslavas par līdz šim paveikto Laņģezera krastā. Tas tāpat kā daudzu atpūtnieku pateiktais paldies dod spēku iesākto turpināt.

Kādas tad ir biedrības ieceres turpmākajam?

Sapņi ir laba lieta! Es smeju, ka mums tie ir kā Minhauzenam. Ļoti gribētos, lai līdz ezeram nonāktu elektrība. Jā, tas nav viegli un nav arī lēti, bet izgaismots ezera krasts un elektroenerģijas pieejamība pasākumos kopumā tikai uzlabotu šīs atpūtas vietas infrastruktūru. Esam sapratuši, ka pie ezera derētu arī neliela estrāde, jo te taču ir tik skaista vieta koncertiem, ballēm. Jāņos, kad cilvēki te no malu malām sanāca kopā, mūzika skanēja kaut kā īpaši un akustika bija fantastiska. Kāds mūziķis te pie Laņģezera tā iedvesmojies, ka pat radījis jaunu dziesmu. Laiks rādīs, kas ar šīm iecerēm notiks.

 

ATBILDĪGI. Tā labiekārtoto atpūtas vietu apsaimnieko un tālāk attīsta Armands Taims ar kundzi Līgu. «Liesmas» arhīva foto

 

 

Biedrība Rūzele — amatnieku un mājražotāju uzņēmējdarbības veicinātāja

 

2012. gadā reģistrētā Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» savas darbības pamatuzdevumos ir ierakstījusi: «Apzināt un popularizēt dažādu amatu pratējus, sekmēt amatnieku un iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, mūžizglītību un radošo izaugsmi, veicināt amatnieku un mājražotāju uzņēmējdarbības attīstību, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt tā nodošanu jaunajai paaudzei, motivēt cilvēkus veidot aktīvu sabiedrisko dzīvi, starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu amatniecībā.»

 

Māra Rone

 

Par izaugsmi un galvenajiem ieguvumiem stāsta biedrības «Rūzele» vadītāja GUNA ĶIBERE.

Lai arī biedrību nodibinājām un reģistrējām 2012. gadā, darboties sākām 2009. gadā, tiesa, toreiz gan kā rokdarbnieku kopa. Sapratām, ka pašiem sava biedrība vajadzīga, lai amatniecības attīstības sekmēšanai varētu piesaistīt dažādu pieejamo projektu atbalsta finansējumu. Lielākais aizvadīto gadu ieguvums ir ne tikai biedrības biedru skaita pieaugums. Pašlaik esam jau 67 un pamatoti skaitāmies lielākā biedrība reģionā, savās rindās apvienojot ne tikai Rūjienas novada, bet arī Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novada amatniekus un mājražotājus. Arvien no jauna uzaicinām savā pulkā cilvēkus, kas kaut ko ražo, kas kaut ko izgatavo savām rokām. Esam par daudzpusību, tādēļ mūsu vidū ir kalēji, audēji, adītāji, šuvēji, kokamatnieki, rotu meistari un arī pārtikas ražotāji. Jo raibāka kompānija, jo arī daudzpusīgāks ir produkcijas klāsts. Tāds tas ir ievērojami interesantāks tūristiem, pircējiem, dāvanu vai suvenīru pasūtītājiem, kā arī dažādu tirgu organizatoriem. Kopā esam spēks, un mūsu amata prasmes augstu novērtē dažādās izstādēs un pat ārzemju tirgos. Biedrības priekšrocība ir arī tā, ka, piemēram, uz tradicionālajiem tirgiem Vācijā aizbrauc tikai divi trīs biedrības pārstāvji, bet viņu lielajā ceļasomā ir gandrīz 40 biedrības biedru ražojumi. Tā vietējo amatnieku ražojumi kļūst arī par eksporta preci.

Katrs tirdziņš vai izstāde lieliski parāda, kā pa šiem gadiem ir auguši mūsu biedri un viņu izvēlētā uzņēmējdarbība. Kad 2009. gadā sākām aktivizēt vietējos amatniekus un mājražotājus, uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt tos, kam papīri bija kārtībā jeb atbilstoši likumdošanai nokārtota uzņēmējdarbības reģistrācija, izņemtas PVD atļaujas, nokārtotas vēl citas formalitātes. Tagad situācija radikāli mainījusies. Lielākajai daļai biedru dokumentācija ir sakārtota un sākotnējais brīvā laika vaļasprieks jau kļuvis par profesiju, uzņēmējdarbība par darba vietu sev pašam un dažkārt arī vēl kādam no ģimenes. Jo vairāk attīstās šie nelielie uzņēmumi, jo stabilāki no tiem ir ienākumi ģimenēm. To tad arī ar lepnumu saucam par galveno biedrības ieguvumu. Esam radījuši jaunas darba vietas un reizē ar to arī paplašinājuši un uzlabojuši vietējās uzņēmējdarbības vidi.

Ir gandarījums par to, ka biedrības biedru izaugsmi un veikumu augstu novērtē ne tikai pašu mājās, bet arī citviet. Tā šovasar Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos labāko vidzemnieku dārza svētkos «Vidzemes stāstu 2017» nominācijās apbalvojumus saņēma mūsu biedrības dalībnieces rotu darinātājas Loreta Saulīte un Kristīne Kivleniece, kā arī ādas apstrādes meistare Benita Audze, bet rudenī starptautiskajā izstādē «Rīga Food» ievērību un augstu atzinību izpelnījās mūsu biedrības mājražotāji: Inetas un Laimoņa Boles zemnieku saimniecība «Arumi» un Sandras Vilnes zīmola «Sandriņas ievārījumi» produkcija.

Vārds «Rūzele» arvien pazīstamāks ir tradicionālajos Ziemassvētku tirdziņos Vācijā, kā arī Rūjienas sadarbības draugu vidū tālajā Japānā.

Veicinot amatniecības un mājražošanas attīstību, gādājam par savu biedru regulāru apmācību un vērtīgas pieredzes apgūšanu, tādēļ organizējam lekcijas, seminārus, braucam ekskursijās. Tas viss kopumā ir aizgājis tādā veselīgā gaisotnē, ko veido sekmīgs kopdarbs ar Rūjienas Tautskolu un tās vadītāju Gitu Zariņu, ar Rūjienas kultūras namu un tā vadītāju Ilzi Lesku un vēl citiem mūsu atbalstītājiem.

Pie sasniegtā neapstāsimies. «Rūzele» ir noskatījusi pērli pilsētas sirdī. Tiesa, lai tā iemirdzētos visā savā spozmē, būs vajadzīga kārtīga tās notīrīšana un nopulēšana. Ar vārdu pērle domājam senās koka arhitektūras piecu ēku kompleksu, kuru paredzēts atjaunot un ēkās izvietot amatnieku darbnīcas. Tās izīrēs amatniekiem, kuriem amatniecība ir paša radīta darba vieta un ienākumu avots. Amatnieku sēta būs atvērta tūristiem, lai viņi redzētu, kā strādā amatnieki, kā rūpīgā roku darbā top viena vai otra skaista lieta. Amatnieku darbus tur arī varēs iegādāties. Ik sestdienu amatnieku sētā notiks amatnieku tirdziņi un arī vietējo ēdienu degustācijas. Ceram, ka viss izdosies!

Domājot par vietējo, Rūjienai un novada laukiem raksturīgāko ēdienu godā celšanu, biedrība «Rūzele» plāno izdot jaunu grāmatu un tādēļ lūdz palīdzību ikvienam, kurš vēlas dalīties savās atmiņās un pastāstīt kāda sava vai savas dzimtas ēdiena stāstu. Tā mēs apkoposim tradicionālās receptes, kuras raksturīgas Rūjienai un tās apkārtnei. Tās nebūt nav receptes no pavārgrāmatām, bet gan no jūsu virtuvēm pilsētā un laukos. Ir svarīgi zināt, ko un kā gatavoja vecāki un vecvecāki. Atcerieties savu bērnību! Gaidām savējos ēdienu stāstus! Šīs receptes būs par pamatu grāmatai «Rūjienas un tās apkārtnes ēdienu stāsti» un arī mūsu līdzdalībai «Livonijas garšas» projektā, ko drīzumā īstenos Vidzemes plānošanas reģionā.

 

Dažas rūzeles — par savu biedrību

Mājražotāja, zīmola «Sandriņas ievārījumi» īpašniece SANDRA VILNE no Rūjienas:

«Būšana biedrībā, manuprāt, ir ļoti svētīga, jo: ko nevar viens, var vairāki kopā. Pats galvenais, ka «Rūzele» neļauj tās biedriem apstāties, mūs visu laiku dzen uz priekšu — attīstībā un jaunu produktu radīšanā. Esam sakārtojuši savu uzņēmējdarbību atbilstoši likuma prasībām par pārtikas ražošanu, ir darbs, kurā nepārtraukti jādomā, jārēķina un jādara. Atpakaļceļa jau vairs nav, tādēļ — tik uz priekšu! Paldies Gunai Ķiberei, Gitai Zariņai un vēl citiem, kas mūs urda un liek gatavoties jauniem tirgiem Latvijā un ārzemēs, arī par jaunu suvenīru radīšanu Rūjienas viesiem. «Rūzele» ir radījusi labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai.»

Mājražotāja ANITA BIRKAVA no Endzeles:

«Esot biedrībā «Rūzele», pavērās daudz labākas iespējas mūsmāju produkcijas — dažādu ogu sukāžu un konditorejas gardumu — realizācijai. Sakārtojām savu mājražošanu atbilstoši pārtikas ražošanas prasībām. Esmu strādājusi gan lauksaimniecībā, gan arī tirdzniecībā, bet meita Ilva ir mājturības skolotāja, tādēļ mums ir izveidojies labs mājražošanas tandēms. Un vēl — tuvumā ir kolosāla kaimiņiene Guna Ķibere, kura arvien pamet mums kādu jaunu ideju un uzmundrina.»

 

ANITA BIRKAVA (no labās) un ILVA BIRKAVA: «Esot biedrībā «Rūzele», arvien tiekam uz dažādiem tirdziņiem un izstādēm. Tas, ko esam atvedušas uz Rūjienas Ziemassvētku tirgu, ir vislabākais apliecinājums tam, kā esam augušas savā uzņēmējdarbībā.» Ārijas Romanovskas foto