Rūjiena.lv

VPR ierosina Baltijas jūras valstu kopīgu diskusiju par mūžizglītību un tās devumu reģionu ekonomikas specializācijai

2017-06-23

Foto
13. - 14. jūnijā Berlīnē norisinājās 8. ikgadējais Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģijas forums, kura galvenā tēma bija reģiona savienojamība. Forums tika organizēts, lai stiprinātu kontaktus visā Baltijas jūras reģionā, tostarp tās kaimiņu reģionos. Tikpat nozīmīgi starp kaimiņiem ir attīstīt labāku savstarpēju izpratni un veidot sinerģiju dažādās sadarbības jomās.

 

Šī foruma ietvaros Vidzemes plānošanas reģions uzsāka starptautisku diskusiju par mūžizglītības sasaisti ar viedās specializācijas jomām Baltijas jūras reģionā. Šobrīd jārunā par mūžizglītības izmantošanu kā instrumentu sabiedrības un valsts, tai skaitā reģionu, attīstībai. Cilvēku iegūtajai izglītībai jebkurā vecumā jābūt jēgpilnai, ar garantiju, ka zināšanas kādam būs nepieciešamas un būs noderīgas reģiona ekonomiskajai attīstībai, turklāt nebūs pretrunā arī ar paša cilvēka interesēm. Respektīvi, mērķtiecīgi plānot un atbalstīt iespējas katram cilvēkam izglītoties atbilstoši viņa vēlmēm un vajadzībām visa mūža garumā. Īpaši pārdomājot vēstījuma nozīmi un saturisko vērtību, aicinājām seminārā ar pieredzi dalīties ekspertiem no  Lietuvas, Somijas, Vācijas un Latvijas. Diskusiju vadīt aicinājām Lilitu Sparāni, Kultūras ministrijas  Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāju.

Olli-Pekka Hantanpā (Olli-Pekka Hatanpää), plānotājs no Somijas, kurš šobrīd strādā Helsinki-Ūsimā reģiona pārvaldē, klātesošos iepazīstināja ar sava reģiona attīstības plānu un viedās specializācijas stratēģijas izstrādes gaitu, uzsverot, ka mūžizglītība ir būtisks elements reģiona ilgtspējīgai attīstībai.

Maija Kāle, padomniece Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā norādīja uz mūžizglītības nozīmi digitalizācijas laikmetā, īpaši izceļot sievietes lomu šajā procesā.

Savukārt eksperts no Vācijas -  Daniels Poreps (Daniel Porep) klātesošajiem prezentēja nodarbinātības tendences Eiropā. Dati rāda, ka Rietumeiropā un Austrumeiropā darbaspēks samazinās un turpmākajos gados nodarbinātības līmenis ievērojami kritīsies. Samazinājumu ietekmē gan kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās, gan arī darba spēka zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām, kas viss kopumā kavē veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Ugnius Savickas (Ugnius Savickas), eksperts no Lietuvas, savā prezentācijā nosauca prasmes, kuras darba ņēmējiem būs nepieciešamas tuvākajā nākotnē. Eksperts norādīja, ka darba tirgus dalībniekiem jātiek galā ar jaunu izaicinājumu – trūkst savstarpējās saziņas prasmes starp darba devējiem un ņēmējiem, un ja tās arī ir, tad nepietiekošas. Tieši uzņēmumu un organizāciju vadītājiem ir jābūt tiem, kuriem darbiniekus jāmotivē attīstīties un paplašināt savas kompetences.

Pēdējo gadu laikā darba tirgus ir strauji mainījies un arvien biežāk no darba devējiem parādās signāli, ka darbaspēka piedāvājums nemainās atbilstoši uzņēmēju mainīgajām vajadzībām. Atsevišķas profesijas kļūst arvien mazāk pieprasītas, bet citās trūkst kompetentu darbinieku. Lai mūžizglītība būtu iekļaujoša un atbilstu mūsdienu tendencēm, ir jāstrādā pie efektīvākām pieaugušo izglītības programmām, kas veidotas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un uzņēmumu darba stilam, biznesa videi un kultūrai.

Būtisks ir visu iesaistīto pušu (tādu kā vietējā, reģionālā un nacionāla līmeņa pārvaldes institūciju, privātā sektora organizāciju, kā arī institūciju, kas piedāvā izglītības pakalpojumus), dialogs, kas vērsts uz efektīvu un ilgtermiņa sadarbību. Tāpat klātesošie bija vienisprātis, ka lielāka uzmanība jāpievērš mūžizglītības procesam darba vidē. Uzņēmumu un organizāciju vadītāji spēj  motivēt darbiniekus attīstīties un paplašināt savas kompetences gan tiešā veidā, piedāvājot apmācības, gan netieši - izmantojot iestādes iekšējo kultūru un vērtības, novērtējot tos darbiniekus, kas gatavi attīstīt savas zināšanas un prasmes.

Arī pašiem darba tirgus dalībniekiem šobrīd ir jābalstās uz mūsdienās nepieciešamu prasmju apgūšanu, lai tuvākajā nākotnē būtu konkurētspējīgāki par pārējiem darba tirgū. Ļoti būtiskas ir spējas pielāgoties dažādām situācijām, kā arī jaunu prasmju apguve. Būtiskākās no mūsdienu prasmēm ir efektīvas komunikācijas prasmes, sadarbības prasmes, elastīgums, patstāvība, spēja plānot un organizēt, spēja atrast un pārvaldīt informāciju, radošums u.tml.

 

Vidzemes plānošanas reģions turpinās aizsāktās diskusijas mūžizglītības jomā. Iepriekš jau ziņots, ka VPR 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative) BSR “SMART LIFE”. Šajā iniciatīvā aktīvi sadarbojas partneri no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas un Vācijas, lai kopīgi identificētu nepieciešamos uzlabojumus mūžizglītības jomā un strādātu pie to ieviešanas Baltijas jūras reģionā. Darbs mūžizglītības jomas attīstībā turpināsies – plānots ieviest Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) Seed Money Facility projektu “BSR Smart Life”, kā arī  iesaistīt citas dažādu līmeņu ieinteresētās puses – vietējā un nacionālā līmenī, publiskajā un privātajā sektorā no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm.